Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Absolvente Jana Kolbina saņem "Award" apbalvojumu
Pēdējās izmaiņas veiktas:
12.01.2017

Draudzīgākas skolas: programma "Atbalsts pozitīvai uzvedībai"

Teikas vidusskolas 4. klases bērni stāsta — galvenās prasības ir starpbrīžos staigāt, nevis skriet, draudzīgi izturēties pret klasesbiedriem. Vai noteikumi nav garlaicīgi? «Jā, bet vajadzīgi, lai mēs visi paliktu veseli un dzīvi,» skaidro kāds puika. Foto: Edmunds Brencis, Picture Agency

"Teikas vidusskola ir viena no tām 39 skolām, kas ieviesusi programmu Atbalsts pozitīvai uzvedībai. Pirmā tās rezultātus izjuta skolas direktore Ilona Bergmane. Kādreiz visus, ar kuriem skolotāji netika galā, sūtīja uz viņas kabinetu, bet nu tajā sen nav redzēts neviens nodurtām acīm.

«Samazinājušies konflikti. Bija periods, kad notika izteikts mobings 5.-8.klasēs. Šis mācību gads bija salīdzinoši mierīgs,» stāsta sociālā pedagoģe Dace Lāce. Programma iemācījusi pedagogiem samazināt konfliktu risku un risināt strīdus. Pēc programmas izmēģināšanas 25 pilotskolās pirms trim gadiem LU pētnieki secināja: 79% programmā izglītojušies skolotāji paši risina konfliktsituācijas, 21% apgalvo, ka uzlabojas skolotāju un skolēnu attiecības, un rezultātā mazinās kavēto stundu skaits un palielinās bērnu motivācija mācīties. {[..]"

Plašāk rakstā "Draudzīgākas skolas" (portāls - www.ir.lv, 25.05.2016.)

Prof. Ilze Stikāne LTV raidījumā "Rīta panorāmā" (25.07.2016.)

Prof. Ilze Stikāne LTV1 raidījumā "Rīta panorāma" (25.07.2016.)

Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" 2016. gada 25. jūlijā viesojās Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Ilze Stikāne.

"Būtu ļoti labi, ja rakstnieki vairāk rakstītu pusaudžiem tieši stāstus un romānus par reālo dzīvi", intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" atzīst Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes priekšsēdētāja Ilze Stikāne.

Video sižetam - Ilze Stikāne: Trūkst stāstu un romānu pusaudžiem par reālo dzīvi (LTV1, raidījums Rīta panorāma", 25.07.2016.)

Par PBSP "Skolotājs" absolventu izlaidumu LNT ziņās (27.06.2016.)

LNT ziņu sižetā saruna ar LU PPMF absolventiem izlaiduma dienā (27.06.2016.)

LNT žurnāliste Skirmante Baļčūte LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes izlaiduma dienā uzklausīja fakultātes dekāna, profesora Andra Grīnfelda viedokli par skolotāju sagatavošanu Latvijas Universitātē un intervēja divus profesionālā bakalaura studiju programmas "Skolotājs" absolventus - Alekseju Lukjančikovu un Ausmu Asnāti Dukuri un uzk.

"Jelgavnieks Aleksejs Lukjančikovs šodien saņēma bakalaura diplomu pedagoģijā. Jau vidusskolā viņš zināja, ka būs skolotājs. Un, jau mācoties pirmajā kursā, Aleksejs sāka strādāt vairākās skolās par kulturoloģijas un sociālo zinātņu skolotāju. Savu profesijas izvēli viņš ne vienu mirkli nav nožēlojis un to mainīt negrasās. Lai gan valsts politika attiecībā uz pedagogiem varētu būt saprotamāka.

[..]"

VIDEO: ar kādām izjūtām diplomus saņēma LU pedagogi? (sižets LNT Vakara ziņās, 27.06.2016.)

 

 

LVT1 sižets Kultūras ziņās "Kur studēt?" (27.06.2016.)

Ziņu sižetā kadri no LU PPMF Psiholoģijas nodaļas 2016.pavasara semestra absolventu izlaiduma (27.06.2016.)

Kamēr studijas beigušie absolventi svin izlaidumus (sižetā redzami momenti no LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas absolventu izlaiduma 2016.gada 27.jūnijā plkst. 12), potenciālajiem studentiem pēdējais brīdis pieņemt lēmumu par to, kur un ko studēt. Tieši šodien sākusies elektroniskā pieteikšanās studijām lielākajā daļā Latvijas augstskolu. Skatoties no budžeta vietu sadalījuma, eksaktajās zinātnēs ir daudz lielākas grūtības aizpildīt valsts apmaksātas studentu vietas, savukārt humanitāro zinātņu nozarēs studēt gribētāju ir krietni vairāk. Ko nozīmē šī tendence, kādu vietu humanitārās zinātnes ieņems nākotnes darba tirgū un kādi izaicinājumi un uzdevumi sagaida jaunos cilvēkus, kuri šobrīd domā studēt humanitārās zinātnes – atbildes uz šiem jautājumiem meklēja Andris Gross.

Video: ziņu raidījuma "Kultūras ziņas" sižets "Kur studēt?" Latvijas Televīzijas 1.kanālā, 27.06.2016.

Diskusija LR1 "Kā skolu pievilcīgāku bērniem varētu padarīt tehnoloģiju gudrības apguvuši skolotāji" (14.01.2016.)

14. janvārī Latvijas Radio 1 (LR1) raidījumā "Ģimenes studija" notika diskusija par to, kā skolu pievilcīgāku bērniem varētu padarīt tehnoloģiju gudrības apguvuši skolotāji. Šajā diskusijā kā eksperte piedalījās Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļas docente, Dr.paed. Daiga Kalniņa.

Katrs ceturtais Latvijas skolēns mācās nelabprāt un uzskata, ka skolas dzīve kļūtu interesantāka, ja vairāk izmantotu tehnoloģijas - to rāda "Samsung Skola nākotnei" veiktais jaunākais pētījums.

Kā skolu pievilcīgāku un noderīgāku bērniem varētu padarīt tieši tehnoloģiju gudrības apguvuši skolotāji un kā viņi jau tagad mācību procesā jēgpilni tās izmanto?  Par skolotāju un skolēnu digitālām zināšanām un pieredzi, kā skolās mācību procesā jēgpilni jau tagad ievieš tehnoloģiju inovācijas, saruna LR1 Ģimenes studijā.

Raidījuma viesi: Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docente Daiga Kalniņa, SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs, augsto tehnoloģiju eksperts Normunds Bergs, "Samsung Skola nākotnei" programmas vadītāja Baltijā Maija Āboliņa-Tomsone, Talsu 2. vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā, informātikas skolotāja Liene Katlapa un Iespējamās misijas direktors Mārtiņš Kālis.

Kā skolu pievilcīgāku bērniem varētu padarīt tehnoloģiju gudrības apguvuši skolotāji (diskusija raidījumā "Ģimenes studija, LR1, 14.01.2016.)

Diskusija LR1 "Bērna uzvedības traucējumi" (4.01.2016.)

Foto: shutterstock.com

4. janvārī Latvijas Radio 1 (LR1) raidījumā "Ģimenes studija" notika diskusija par to, kas ir bērna uzvedības traucējumi un kādi ir iemesli šādiem uzvedības traucējumiem.. Šajā diskusijā kā eksperte piedalījās Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas docente, Dr.psych. Laura Pirsko.

Diskusijas citi problēmjautājumi:  Vai mūsdienās arvien pieaug to bērnu skaits, kam speciālisti konstatē uzvedības problēmas un kā vecākiem saprast bērna problēmas un kā strādāt, lai uzvedības traucējumus novērstu vai koriģētu?

2015. gadā biedrība „Skalbes" sadarbībā ar biedrību "Latvijas Autisma apvienība" uzsāka projektu „Uzvedības terapija un sociālo prasmju trenēšana 4 - 8 gadus veciem bērniem ar uzvedības problēmām" Rīgas ģimenēm, kurās aug pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni ar uzvedības traucējumiem, lai preventīvi novērstu tālākus uzvedības traucējumus un to ietekmi uz bērnu un tā dzīvi sabiedrībā.

Par bērna uzvedības traucējumiem Ģimenes studijā diskutē: psiholoģes Inese Lapsiņa, Ina Grasmane, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docente, psiholoģe Laura Pirsko un , kā arī  tētis Andis Krūmiņš, kurš kopā ar dēlu iesaistījies projekta nodarbībās.

Bērna uzvedības traucējumi (diskusija raidījumā "Ģimenes studija, LR1, 4.01.2016.)

Raksts "Meklēs veidus, kā motivēt "jaunos skolēnus" " (Diena, 22.12.2015.)

Laikraksta "Diena" (22.12.2015.) Diānas Kārkliņas rakstā "Meklēs veidus, kā motivēt "jaunos skolēnus"" Latvijas Universitātes  Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docente Daiga Kalniņa kā eksperte iepazīstina ar skolēnu un skolotāju aptaujas rezultātiem. Aptauja veikta "Samsung skola nākotnei" ietvaros.

D.Kalniņa uzsver: "..pētījumi parāda, ka efektīvāka mācīšana, kas vairāk atbilst XXI gadsimtam, ir tāda, kurā valda skolēncentrētas metodes - problēmu risināšana, pētniecība, sadarbošanās, projektos balstīta mācīšanās."


Raksta "Meklēs veidus, kā motivēt "jaunos skolēnus""elektroniskā versija
(PDF).  Publicēts - laikraksts Diena, 22.12.2015.

Skolotāja par miljonu (Sestdiena, 19.12.2015.)

Dana Narvaiša - Cēsu Jaunās sākumskolas direktore, LU PPMF absolvente. Foto: Edžus Miķelsons
Dana Narvaiša, starptautiskās skolotāju balvas "The Global Teacher Prize 2015" Top 50 fināliste

"Vēl viņu varētu dēvēt par pedagoģijas "nobelam" nominētu vizionāri – Cēsu Jaunās sākumskolas direktore Dana Narvaiša iekļuvusi to piecdesmit pedagogu vidū, kuri šogad pretendē uz starptautisko skolotāju balvu The Global Teacher Prize." - tā  Edžus Miķelsons 2015.gada 19.decembra SestDiena rakstā.

Raksts par Cēsu Jaunās sākumskolas direktori Danu Narvaišu, LU PPMF 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas "Skolotājs" apakšprogrammas "Sociālo zinību skolotājs" 2013.gada absolventi (laikraksts "SestDiena", 19.12.2015.).

Diskusija LR1 "Lasītprasmi bērnam var sākt veicināt, tikko viņš ir piedzimis" (12.11.2015.)

12.11.2015. Latvijas Radio 1 "Ģimenes studijā" par bērnu lasītprasmes un teksta izpratnes veicināšanu notika diskusija. Šajā diskusijā kā eksperte piedalījās  Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļas profesore, Dr.paed. Sarmīte Tūbele.

Viesi studijā:  Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas docētāja, pedagoģijas doktore Anda Kauliņa, Latvijas Universitātes profesore speciālajā pedagoģijā - logopēdijā Sarmīte Tūbele, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, Rīgas sākumskolas "Valodiņa" latviešu valodas skolotāja - logopēde Māra Krastiņa.

Diskusijas problemātika:
Lasītprasme un teksta uztvere ir kļuvusi par mūsdienu mācību procesa problēmu. Skolēni neiedziļinās teksta būtībā, neuzmanīgi lasa uzdevumu noteikumus un tas atsaucas uz mācību sasniegumiem. Ir dažādi pētījumi par lasīšanas sasniegumiem, daži no šo pētījumu secinājumiem rāda, ka Latvijā skolēniem ir visnegatīvākā attieksme pret lasīšanu, ka lasītprasmes trūkums ir viens no faktoriem, kas var negatīvi ietekmēt sekmes skolā un palielināt sociālās atstumtības risku.
Lasītprasmi bērnam var sākt veicināt, tikko viņš ir piedzimis, kad ar viņu sākam runāt, sākam lasīt priekšā mazās pasaciņas un pārrunājot dzirdēto. Iniciatīvai veicināt savu bērnu lasītprasmi jānāk no pieaugušajiem. Arī pieaugušiem ir jālasa. Ja tētis lasa, tad arī puikas lasīs!
Svarīgi ir nevis vienkārši lasīt vai mehāniski lasīt, bet lasīt ar prieku un lasīt ar izpratni.

Lasītprasmi bērnam var sākt veicināt, tikko viņš ir piedzimis (raidījums "Ģimenes studija", LR1, 12.11.2015.)

Diskusija LR1 "Skolotāja profesijas prestižs. Kā skolotājs jūtas savā profesijā?" (5.10.2015.)

Ar katru gadu jaunie skolotāji, kas izvēlas apgūt skolotāja profesiju, kļūst arvien motivētāki, diskusijā par skolotāja darba prestižu raidījumā Ģimenes studija atzīst Daiga Kalniņa, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļas docente.

Viesi studijā:  programmas "Iespējamā misija" direktors Mārtiņš Kālis, Rīgas Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolas un Ropažu vidusskolas ekonomikas skolotājs Igors Grigorjevs un angļu valodas skolotājs RTU inženierzinātņu vidusskolā Guntis Zenfs.

Diskusijas problemātika:
Prestižs skolotāja profesijai sabiedrībā ir „mākslīgi nosists”. Ne jau visi skolotāji ir slikti, vērtē Kalniņa. Viņa norāda, ka attieksmi pret skolotājiem maina tas, ka kādu atsevišķu gadījumu vispārina un attiecina uz visiem skolotājiem.  Tas, pirmām kārtām, maina attieksmi tiem, kas vēlētos būt par skolotājiem, kā arī tiem, kas par skolotājiem domā.

Skolotāja profesijas prestižs. Kā skolotājs jūtas savā profesijā? (raidījums "Ģimenes studija", LR1, 5.10.2015.)

Diskusija LR1 "Latvijā visiem bērniem nav iespējams iegūt vienlīdz labu izglītību" (24.09.2015.)

Ģimenes studijā diskutē, kādas pārmaiņas vitāli vajadzīgas izglītības sistēmā, kas jādara, lai visiem Latvijas bērniem būtu vienādas iespējas iegūt labu izglītību un kā skolās izveidot sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu efektīvu atbalsta sistēmu.

Viesi studijā: pētījuma autores žurnālistes Inga Spriņge un Evita Puriņa, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļas asociētā profesore Dita Nīmante un Iespējamās misijas valdes locekle Zane Oliņa.

Diskusijas problemātika:
Pēdējos desmit gados Latvijā notikusi straujākā skolu noslāņošanās starp Baltijas jūras valstīm - skolas iedalās "bagāto" un "nabago" skolās, bet mazās lauku skolas kļūst par sociālo patvērumu daudziem bērniem, kur nevar iegūt pašu galveno - labu izglītību, tā apgalvots Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" jaunākajā pētījumā "Nevienlīdzīgā izglītība". 2003. gadā viens bērns no turīgākām un labāk izglītotām ģimenēm mācījās 75 procentos Latvijas skolu, 2012. gadā - tikai 55 procenti. Lielākā noslāņošanas notikusi starp lauku un pilsētas skolām, un plaisa lauku un pilsētas bērnu labklājības līmenī ir lielāka nekā vairumā Eiropas valstu.

Latvijā visiem bērniem nav iespējams iegūt vienlīdz labu izglītību (raidījums "Ģimenes studija", LR1, 24.09.2015.)

 

 

Raksts "Mācās radīt skolēnu un skolotāju labizjūtu" (Izglītība un Kultūra, 28.05.2015.)

Laikrakstā "Izglītība un Kultūra"  (Nr.10 28.05.2015.)  10.-12.lappusē publicēts raksts "Mācās radīt skolēnu un skolotāju labizjūtu" par 6. Starptautisko vieslektoru nedēļu un 14. Starptautisko studentu pētniesko darbu konferenci, kas notika Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē no 11.-15. maijam.

Citāts no raksts: "Skolotāju uzdevums ir bērnus vest atpakaļ pie sociālajām prasmēm, un to var panākt, sarunājoties un kopīgi spēlējoties. Īpaši nozīmīgi tas ir pilsētas bērniem, jo viņi ir aizmirsuši spēlēt futbolu, nezina, kā kaut ko izaudzēt, kā ir iegremdēt rokas zemē. To mēs stāstām saviem studentiem, lai viņi to mācītu."

Laikraksts "Izglītība un Kultūra"  (Nr.10 28.05.2015.) PDF versijā, raksts: 10.-11.lpp.

Raksts par LU PPMF absolventi - skolotāju Ilzi Jēgeri (Diena, 1.03.2015.)

Raksts par LU PPMF absolventi - skolotāju Santu Iesmiņu (Diena, 21.02.2015.)

Lektore Inta Augustāne ieguvusi LU Skolotāju balvu (Diena, 11.02.2015.)

Skolotāju izglitības nodaļas lektore Inta Augustāne ieguvusi LU atzinību - "Skolotāju balvu". To piešķir, lai izceltu un atbalstītu tos Latvijas  skolotājus, kas devuši ievērojamu ieguldījumu skolēnu sagatavošanā studijām LU.

I.Augustāne paralēli darbam mūsu fakultātē ir Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas angļu valodas un ķīmijas skolotāja.


Raksta ieskenētā versija no laikraksta "Diena", 11.02.2015.

Ilze Stikāne: "Ka tik kas nenotiek!" jeb cenzūra bērnu grāmatās

Ilustrācija "Thienemann" izdotajai grāmatai "Mazā raganiņa"

Ilze Stikāne: "Ka tik kas nenotiek!" jeb cenzūra bērnu grāmatās (satori.lv - interneta žurnālā, 6.02.2013.)

Fragments no LU PPMF profesores I.Stikānes raksta:

"Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdamie fakti par bērnu grāmatu cenzēšanu satrauc un mudina pievērsties šai problēmai plašākā kontekstā. Viena no jaunākajām šādām ziņām nāk no Vācijas: "Izdevniecība "Thienemann" pieņēmusi lēmumu no jauna izdot populāro bērnu rakstnieka Otfrīda Preislera grāmatu "Mazā raganiņa", no tās teksta dzēšot vārdus "nēģeris" (Neger) un "nēģerēns" (Negerlein)”. Tā gatavojoties arī pārskatīt citus literatūras klasikas darbus nolūkā sameklēt vārdus, kas var izrādīties politnekorekti. [Vācijā no bērnu grāmatas dzēsīs vārdus "nēģeris un "nēģerēns", skat. 24.01.2013]

Aizbildinoties gan ar politnekorektumu, gan mērķi pasargāt bērnus no morālas vai psihiskas negatīvas ietekmēšanas, tiek svītroti vārdi, frāzes vai veselas teksta daļas. It kā nepieņemamas tematikas dēļ tiek aizliegts vienu otru literāru darbu iekļaut skolas mācību grāmatās. Arī Latvijā vairākkārt pieredzētie cenzūras gadījumi saasina jautājumus par tā saucamajām tabu jeb "aizliegtajām" tēmām bērnu un jaunatnes literatūrā, par nepieļaujamiem vārdiem un jēdzieniem. [..]"