Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes vēsture
Pēdējās izmaiņas veiktas:
08.04.2015

Nozīmīgākie fakti fakultātes vēsturē

1982. gada 23. februāris  LVU pavēle par PEDAGOĢIJAS FAKULTĀTES izveidošanu

1983. gads Studijas sāk pirmie 123 studenti 4 specialitātēs: Latviešu valoda un literatūra un audzināšanas darba metodika, Krievu valoda un literatūra un latviešu valoda un literatūra, Angļu / vācu valoda un literatūra un audzināšanas darba metodika, Ģeogrāfija, rasēšana, zīmēšana un darbmācība.

1984. gads Tiek izveidota Darbmācības katedra (vad. I.Amanis) un uzņemti pirmie studenti specialitātē Darbmācība, tēlotāja māksla un rasēšana.

1987. gads Darbu sāk Skolēnu mākslinieciski estētiskās audzināšanas zinātniskās pētniecības laboratorija (vad. J.Anspaks).

1988. gads
1.izlaidums – fakultāti beidz 97 jaunie skolotāji.

1989. gads Izveidota Tēlotājas mākslas katedra (vad. K.Dobrājs).
Tiek uzsāktas studijas psiholoģijā.

1990. gads Izveidota Psiholoģijas bakalaura programma un Republikāniskais skolu psiholoģiskais dienests.

1992. gads Izveidota Psiholoģijas katedra (vad. I.Tiltiņa).
Darbu sāk Skolu psiholoģijas zinātniski pētnieciskā laboratorija (vad. V.Avotiņš).
Tiek uzsāktas studijas pedagoģijas un psiholoģijas bakalaura programmās un maģistrantūrā.
Fakultātē iekļaujas LU Fiziskās audzināšanas un sporta katedra (vad. J.Melbārdis), kas izstrādā un sāk īstenot profesionālo studiju programmu veselības un sporta izglītībā.
Fakultātē iekļaujas tautas izglītības organizatoru sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas fakultāte, izveidojot Vadības skolu.

1994. gads Fakultātē iekļaujas LU Informātikas pamatu un tehnisko mācību līdzekļu katedra, izveidojot Izglītības informātikas katedru (vad. A.Kangro).
Tiek izveidota Klīniskās psiholoģijas katedra (vad. S.Sebre).

1995. gads Tiek papildināts fakultātes nosaukums, tā kļūst par Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti.
Tiek izveidots Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centrs (vad. A.Baldiņš).
Tiek izveidota Pieaugušo izglītības katedra (vad. D.Blūma).

1996. gads Izveidots Izglītības pētniecības institūts (vad. J.Zaķis).

1997. gads Ievēlēti 6 valsts profesori - Dr.h.paed. A.Kopeloviča, Dr.h.psych. S.Miezīte, Dr.h.philol. I.Druviete, Dr.h.philol. J.Kastiņš, Dr.h.philol. D.Markus, Dr.h.philol. J.Valdmanis.

1998. gads Sāktas studijas jaunās piecgadīgās augstākajās profesionālajās skolotāja studiju programmās.

1999. gads Akreditētas 8 studiju programmas (pavisam 19 virzieni).
Ievēlēti 17 asociētie profesori.
Tiek uzsāktas pilna laika studijas Lietišķās informātikas skolotāja un Sociālā pedagoga profesionālajās studiju programmās.
PPF kļūst par otro lielāko fakultāti LU.
Tiek uzsāktas studijas Izglītības vadības doktorantūrā.
Veselības un sporta izglītības katedra tiek reorganizēta par Sporta centru.

2000. gads Izveidota Psiholoģijas nodaļa, apvienojoties Psiholoģijas katedrai un Klīniskās psiholoģijas katedrai.
Tiek uzsāktas nepilna laika studijas pedagoģijas bakalaura programmā un trijās skolotāju profesionālajās studiju programmās.

2001. gads Izveidots Multikulturālās izglītības centrs (direktore V.Poriņa).
Uzsākta datorsistēmu un datortīklu administratora profesionālā studiju programma.

2002. gads Izveidots Izglītības filozofijas centrs (direktore K.Burāne).

2003. gads Fakultātē notiek profesoru vēlēšanas, kā rezultātā profesoru skaits fakultātē palielinās no 6 līdz 14 - D.Ausekle, I.Druviete, D.Blūma, A.Grīnfelds, I.Ivanova, A.Kangro, I.Kangro, J.Kastiņš, A.Kopeloviča, J.Kuzmins, D.Markus, S.Sebre, J.Valdmanis, O.Zīds un 10 asociētie profesori - I.Austers, M.Boiko, M.Gavriļina, A.Geske, V.Kincāns, M.Raščevska, V.Reņģe, I.Stikāne, I.Tiltiņa, A.Vulāne.
Apvienojas divas LU pamatstruktūrvienības – Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte (PPF) un  Pedagoģijas un psiholoģijas institūts (PPI), veidojot jaunu fakultāti, saglabājot iepriekšējo nosaukumu (LU Senāta lēmums Nr.177, 30.06.2003.).

2004.gads
Ar 1.01.2004. izveidotas 4 nodaļas:
•    Izglītības zinātņu nodaļa (vad. prof. A.Geske), apvienojot Informātikas pamatu un tehnisko mācīblīdzekļu katedru ar Pieaugušo izglītības katedru, Multikulturālās izglītības centru, Filozofijas centru un Izglītības pētniecības institūtu;
•    Pedagoģijas nodaļa (vad.prof. A.Krūze);
•    Psiholoģijas nodaļa (vad.prof. S.Sebre);
•    Skolotāju izglītības nodaļa (vad.prof. I.Kangro), apvienojot četras katedras: Darbmācības katedru (vadītāj doc. Astrīda Raževa), Tēlotājmākslas katedru (vadītājs asoc.prof. Vladimirs Kincāns), Latviešu valodas un literatūras mācību metodikas katedru (vadītāja prof. Ilze Stikāne)  un Svešvalodu mācību metodikas katedru (vadītāja prof. Ilze Kangro).
Studentu skaits fakultātē – aptuveni 5800.

2005.gads
Četrgadīgā profesionālā bakalaura studiju programmas „Skolotājs” akreditācija – programmai ir moduļu struktūra, kas dod iespēju studentiem iegūt vismaz divas skolotāju kvalifikācijas.
Tiek izstrādāts vienots t.s. Izglītības zinātņu modulis 14 kredītpunktu apjomā, kurš bija paredzēts jebkurai skolotāju profesionļās izglītības programmai LU.

2006.gads  19.04.2006. atklāta Pedagoģijas muzeja pastāvīga ekspozīcija Anniņmuižā, vadītāja prof. Aīda Krūze.

2007.gads Izveidots Pedagoģijas zinātniskais institūts (direktore prof. I.Maslo) ar misiju veikt augstas kvalitātes zinātniskos pētījumus.

2008.gads Paaugstinās mācībspēku kvalifikācija – profesoru skaits fakultātē sasniedz 27, asociētie profesori – 11.

2010.gads Tiek nomainīts fakultātes nosaukums  - „Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte”;
uzsākts īstenot ESF projekts „Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru profesionālā pilnveide” (proj.vad. M.Pušpure, PPIC, 2010-2013) īstenojot ideju par LU vienotu skolotāju izglītības sistēmu (studiju programmu) izveidi augstākā līmeņa studijām un sadarbojoties 10 LU fakultātēm, izstrādāta un akreditēta starpfakultāšu augstākās izglītības profesionālā studiju programma „Skolotājs” (progr.dir. S.Kalniņa) ar 23 studiju apakšprogrammām. To koordinē PPIC.

2011.gads Profesionālā bakalaura studiju programma „Skolotājs” akreditēta AIKNC.

2013.gads Profesionālā bakalaura studiju programma „Skolotājs” atkātoti izvērtēta ESF projekta ietvaros un akreditēta līdz 2019.gadam;
Fakultāte svin 30 gadu jubileju.