Profesionālā maģistra studiju programma "Skolotājs"

Latvijas Universitātes starpfakultāšu profesionālā maģistra studiju programma Skolotājs nodrošina iespēju:

  1. skolotājiem, ar jau esošu augstāko profesionālo pedagoģisko izglītību, iegūt profesionālā maģistra grādu izglītībā (1 vai 1,5 gads), apgūstot moduli „Izglītība personīgai un ilgtspējīgai labizjūtai un saskaņotai attīstībai”, vai iegūt profesionālā maģistra grādu izglītībā un kādu no mācību priekšmeta skolotāja kvalifikācijām (2 vai 2,5 gadi), apgūstot attiecīgās zinātnes nozares mācību priekšmeta moduli (Mācību priekšmeta saturs), Mācību priekšmeta mācību metodikas un prakses moduli un maģistra moduli „Izglītība personīgai un ilgtspējīgai labizjūtai un saskaņotai attīstībai”;
  2. studentiem ar dažādu akadēmisko zinātņu bakalaura (vai maģistra) izglītību iegūt skolotāja kvalifikāciju attiecīgās zinātnes nozares mācību priekšmeta mācīšanai un profesionālā maģistra grādu izglītībā (2 vai 2,5 gadi), apgūstot Izglītības zinātņu kursus,  mācību priekšmeta mācību metodikas un prakses moduli un maģistra moduli „Izglītība personīgai un ilgtspējīgai labizjūtai un saskaņotai attīstībai”.

Apakšprogrammas:

Studiju metodiķe

Profesionālo maģistra programmu Skolotājs veido obligātā daļa „Izglītība personīgai un ilgtspējīgai labizjūtai un saskaņotai attīstībai” (40 kredītpunkti) vai obligātā daļa (40 kredītpunkti) un obligātās izvēles daļa, kur atkarībā no iepriekšējās izglītības un sasniedzamā rezultāta studenti izvēlas vajadzīgos moduļu kursus 40 kredītpunktu apjomā. Gan obligāto, gan obligātās izvēles daļu veido nozares teorētiskie pamatkursi un nozares profesionālās specializācijas kursi.

Obligātā daļa „Izglītība personīgai un ilgtspējīgai labizjūtai un saskaņotai attīstībai” 40 kredītpunktu apjomā ir veidota, savstarpēji saskaņojot kursu prasības:

Maģistra darbs

 

Maģistra darba izstrāde I 10 KP = 10 stundas = darba ievads

Maģistra prakse pētniecībā 6KP – 10 stundas semināri

 

Pētniecība izglītībā vietējām un globālām pārmaiņām 3 KP = 48 stundas

Ilgtspējīga izglītības kultūrvide 3 KP= 48 stundas

 

Holistiska personības izaugsme izglītības praksē 2 KP= 32 stundas 

Skolotāja profesionālā identitāte un pedagoģiskā meistarība 2 KP= 32 stundas 

Didaktiskās pieejas izglītības praksē I 2 KP= 32 stundas

Didaktiskās pieejas izglītības praksē II 2 KP= 32 stundas 

Maģistra darba izstrāde II 10 KP (sadarbībā ar darba vadītāju) 

Obligātās izvēles daļas nozares teorētiskos pamatkursus 12 vai 24 kredītpunktu apjomā (atkarībā no iepriekšējās izglītības un sasniedzamajiem rezultātiem) studenti izvēlas starp izglītības zinātņu moduļa kursiem 12 KP un mācību priekšmeta satura kursiem 12 KP vai 24 KP.

Izglītības zinātņu moduļa kursos studenti integrēti apgūst mācīšanās teoriju un praksi, pedagoga profesijai nozīmīgu saturu psiholoģijā un pedagoģijā, izglītības un mācību programmu veidošanā,  skolotāja pētnieciskajā darbībā un veido vispārējās un vispārējās profesionālās pedagoģiskās zināšanas un kompetences. Moduļa saturs ir pamatbāze jebkura līmeņa un jebkura priekšmeta skolotāja izglītības programmā.

Mācību priekšmeta satura kursos studenti gūst pamatzināšanas priekšmeta satura jautājumos, uzzina par novitātēm zinātnes nozarē, pilnveido prasmes lietot zinātnes metodes pasaules izzināšanā un daudzveidīgā darbībā, paplašinot izpratni par zinātņu nozares lomu dabas un sabiedrības procesu aprakstīšanā un attīstot priekšmetiskās spriešanas prasmes atbilstoši zinātņu nozares standartam vidējā izglītībā vai pamatizglītībā.

Obligātās daļas nozares profesionālās specializācijas kursi ietver mācību priekšmeta mācību metodiku vai metodikas 12 KP vai 12 KP un 12 KP un prakses 20 KP vai 8 KP apjomā.

Mācību priekšmeta mācību metodikas kursos studenti apgūst prasmi plānot un vadīt konkrētā mācību priekšmeta stundas, kā arī iegūst izpratni par šo priekšmetu nozīmi personības attīstībā. Programmā visiem kursiem ir praktiska ievirze, kas saistīta ar konkrētu attiecīgā priekšmeta skolotāja darba metodiku. Mācību metodikas kursi ir starpdisciplināri, jo apvieno teorētisko kursu atziņas metodikas aspektā.

Absolventi var strādāt valsts un privātajās izglītības iestādēs u. c.  Iegūtais grāds dod iespēju skolotājiem turpināt studijas doktorantūrā.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesionālā maģistra studiju programmu “Skolotājs” ar izcilības maģistra grādu absolvēju 2016.gada jūnijā. Esmu svešvalodu skolotāja – mācu angļu valodu kā svešvalodu latviski runājošiem un latviešu valodu kā svešvalodu angliski runājošiem. Esmu studējusi un/vai strādājusi arī ārzemēs (Austrija, ASV, Austrālija, Dānija). Bieži nācies dzirdēt no cilvēkiem gan dzimtenē, gan ārpus Latvijas robežām, ka uz teoriju balstītās studijas tiek kritizētas. Daudzi studenti un absolventi, nonākot darba vidē, secina, ka pietrūkst dažādu prasmju un/ vai zināšanu maksimālai profesionālajai attīstībai. 

Un es tikai varu secināt, ka man ir ļoti palaimējies ar studijām LU PPMF. Uzskatu, ka skolotāji tiek ļoti labi sagatavoti. Tiek nodrošinātas gan teorētiskās zināšanas psiholoģijā un pedagoģijā, gan praktiskas nodarbības metodikā un fonētikā un citos priekšmetos. Viss ir atkarīgs no tā, cik students pats ir gatavs ieguldīt savās studijās. 

Mums bija nodrošināta prakse un regulāri grupu darbi, iespēja studēt apmaiņas programmās ārzemēs, iespēja analizēt, diskutēt, pajautāt un pētīt, ne tikai sēdēt 200 cilvēku auditorijā, kuras priekšā kāds lasa grāmatu un liek veikt pierakstus. Jā, reizēm arī tas ir nepieciešams, taču būtiskākas par zināšanām ir prasmes tās izmantot gudri un jēgpilni reālajā darba vidē. Priecājos, ka mums bija iespēja organizēt starptautisku konferenci studiju laikā. Tas attīsta organizēšanas prasmes, kas noder ne tikai skolotāja profesijā, bet arī jebkurā citā darba jomā. Liela mēroga pasākuma organizēšana un vadīšana pieprasa spēcīgu laika menedžmentu, labas un funkcionējošas komandas izveidošanu, daudzpusīgu sadarbību, pūles, radošas idejas, konstruktīvus risinājumus, kontaktu veidošanu un pieredzes apmaiņu. 

Manuprāt, par skolotāju lielākoties gan piedzimst, jo nodoties pedagoģijai, mācīšanai, audzināšanai un no sirds rūpēties par skolēnu izglītošanu un iedvesmošanu – noteikti ir dvēselisks aicinājums! 

Neskatoties uz to, par labu skolotāju noteikti palīdz kļūt LU PPMF, jo tiek nodrošināts ļoti labs pamats turpmākai darba un studiju dzīvei. 

Protams, vienmēr būs kritiķi. Taču esmu absolūti pārliecināta, ka, ja cilvēks ir gatavs aktīvi piedalīties un izmantot visas sniegtās iespējas, tad studiju programma ir patiešām kvalitatīva!

Kā bonuss, manuprāt, ir atklātas un abpusēji cieņpilnas attiecības studentu un mācībspēku starpā. 

Ja cilvēks izjūt aicinājumu un vēlmi darboties pedagoģijas jomā, tad aicinu pieņemt šo izaicinājumu! Izglītība pedagoģijā ir noderīga arī citu jomu speciālistiem, ne tikai darbam skolā, jo cilvēku izglītošana, prasme veidot labu komandu, organizēt sadarbību, kā arī svešvalodu zināšanas ir bagātība, ko neviens nevar atņemt.

Gribēju vēlreiz pateikties un uzslavēt Jūs un Jūsu darbu, darba organizāciju un struktūru.

Cieņā,

Santa Iesmiņa,

2018.gada aprīlī. 

Pilna laika klātiene - 1 vai 2 gadi (2 vai 4 semestri);

Nepilna laika klātiene - 1,5 vai 2,5 gadi (3 vai 5 semestri)

Pilna laika klātiene - 1900 EUR; Nepilna laika klātiene - 1500 EUR

Uzņemšanai 2019. gada rudens semestrī pilna laika klātienē - 6 budžeta vietas 18 apakšprogrammās kopā

Profesionālā maģistra grāds izglītībā

Elektroniskā pieteikšanās studijām notiek no  1. jūlija līdz 11. jūlijam. Pieteikšanās fakultātē vai sūtot dokumentus uz e-pastu – no 1. jūlija līdz 12. jūlijam.  Uzzini vairāk 

Vispārīgie nosacījumi

Kopā ar citiem iesniedzamajiem dokumentiem, (skat. vispārējās uzņemšanas prasības) jāiesniedz motivācijas vēstule, dzīves gājuma apraksts (CV), profesionālās darbības apliecinājumi par pēdējiem 3 gadiem (atzinības raksti, izziņas, apliecinājumi u.tml.).

Piesakoties augstākā līmeņa studijām, reflektantam:

  1. Jāuzrāda personu apliecinošs dokuments ar derīgu termiņu;
  2. Jāaizpilda pieteikums studijām uz noteikta parauga veidlapas;
  3. Latvijas Universitātes absolventiem jāuzrāda izvēlētās programmas apgūšanai nepieciešamās iepriekšējās izglītības dokuments un tā pielikums;
  4. Citu (ne Latvijas Universitātes) augstākās izglītības iestāžu absolventiem jāuzrāda izvēlētās programmas apgūšanai nepieciešamās iepriekšējās izglītības dokuments un tā pielikums (ja tāds pastāv). Jāiesniedz minēto dokumentu kopijas, vienlaikus uzrādot to oriģinālus.
  5. Jāiesniedz motivācijas vēstule, dzīves gājuma apraksts (CV), profesionālās darbības apliecinājumi par pēdējiem 3 gadiem (atzinības raksti, izziņas, apliecinājumi u.tml.).
  6. Ja kādos no uzņemšanā iesniegtajiem vai uzrādītajiem dokumentiem ir cits personas uzvārds (vārds) nekā personas pasē, tad jāuzrāda arī dokuments, kas apliecina uzvārda (vārda) maiņu, piemēram, laulības apliecība;
  7. Jāsamaksā reģistrācijas maksa par katru iesniegto pieteikuma veidlapu. No reģistrācijas maksas atbrīvoti bāreņi un 1. grupas invalīdi. 

No vispārīgiem uzņemšanas noteikumiem:

Personas, kuras iepriekšējo izglītību ieguvušas ārvalstīs, pirms pieteikšanās studijām:

  • veic akadēmisko grādu un diplomu, kā arī vidējo izglītību apliecinošo dokumentu ekspertīzi Latvijā, izņemot starpvalstu līgumos noteiktos gadījumus. Ekspertīzi veic Latvijas Akadēmiskās informācijas centrs (http://www.aic.lv/portal/arvalstu-diplomu-atzisana/arvalstis-iegutu-izglitibas-dokumentu-akademiska-atzisana-latvija, biroja adrese: Rīga, Dzirnavu iela 16, 3. stāvs). Konkursa kritērijiem nepieciešamo novērtējumu pielīdzināšanu veic augstskola;
  • veic ārvalstīs izsniegtā izglītības dokumenta legalizāciju. Ja izglītības dokuments ir izsniegts ārvalstī, kura ir 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijas „Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu” dalībvalsts, dokumentam nepieciešams apliecinājums (apostille), ko veic izdevējvalsts kompetentā institūcija. Pārējo valstu izdotu izglītības dokumentu legalizē izdevējvalsts kompetentajā iestādē vai izdevējvalsts diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā un pēc tam Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā attiecīgajā valstī vai Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā. Ja izglītības dokuments izsniegts Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, dokumenta legalizācija nav nepieciešama. 

Konkursa vērtējuma aprēķināšanas formula: vidējā svērtā atzīme (30 x 10 = 300) + noslēguma pārbaudījumu kopējā (vai vidējā) atzīme (30 x 10 = 300) + iestājpārbaudījums ar papildu nosacījumiem: motivācijas vēstule, dzīves gājuma apraksts (CV) un profesionālās darbības apliecinājumi par pēdējiem 3 gadiem (1 x 400 = 400);

 

Iestājpārbaudījums sastāv no trijām daļām:

  1. motivācijas vēstules saturs (40 punkti);
  2. profesionālās darbības vērtējums (160 punkti);
  3. pārrunas par studiju programmas izvēli (200 punkti).
  1. Pārrunas par motivācijas vēstules saturu:

 

Motivācijas vēstule jāsagatavo un jāiesniedz pieteikšanās laikā (līdz 1800 rakstu zīmēm, 1 lpp. (A4) apjomā). Motivācijas vēstulē nepieciešams:

  • pamatot motivāciju studēt studiju programmas izvēlētajā apakšprogrammā;
  • veikt savas profesionālās darbības analīzi, izvērtējot gatavību studijām. Ja nav darba pieredzes, pretendents analizē pieredzi citā darba vietā un/vai akadēmiskajā vidē;
  • analizēt personīgo izaugsmi (ja nav darba pieredzes, sniedzot konkrētus aprakstošus piemērus, pretendents izvērtē pieredzi citā darba vietā un/vai akadēmiskajā vidē);
  • atspoguļot pētnieciskā darba pieredzi un iestrādes turpmākajiem pedagoģiskajiem pētījumiem.
  • Profesionālās darbības vērtējums un studijas:
  1. Profesionālās darbības vērtējums un studijas:

Iestājpārbaudījuma komisija ņem vērā profesionālo darbību un studijas pēdējos 3 gados:

  • piedalīšanos ar skolotāja profesionālo darbību saistītās konferencēs, projektos, metodiskajās apvienībās, kopienā;
  • profesionālo pilnveidi (papildu kursi, papildkvalifikācijas, ārzemju pieredze, publikācijas);
  • sabiedrisko aktivitāti apliecinošu darbību (līdzdalība sabiedriskajās organizācijās, brīvā laika interešu grupās, darbs kopienā utt.);
  • iepriekšējās studijas programmā, kas saistītas ar pretendenta izvēlēto studiju apakšprogrammu.

3.   Pārrunas par studiju programmas izvēli. Iestājpārrunās pretendenti tiek ranžēti (sakārtoti) pēc iegūto punktu kopsummas. Ranžējuma rezultāti tiek izmantoti,  ieskaitot pretendentus budžeta vietās.

  • īpaši nosacījumi studiju uzsākšanai programmā: iestājpārbaudījumā iegūti vismaz 200 punkti un kopā iegūti vismaz 600 punkti.  

Studijās:

  • starpdisciplināra pieeja – studiju kursā sasniedzamo rezultātu saikne ar studējošā profesionālo specializāciju;
  • pedagoģiskās un pētnieciskās darbības integrācija, pilnveidojot prasmi veikt pētījumu;
  • studijas bilingvāli – latviešu un angļu valodā – iespēja studiju kursa satura un svešvalodas integrētai apguvei;
  • MOODLE vide – forumi studentiem visos studiju kursos;
  • atklātās nodarbības – semināri PMSP Skolotājs iesaistītajiem docētājiem un topošajiem studentiem;
  • studiju dienas: septembrī un februārī un jūnijā;
  • internacionalizācijas iespējas – prakse ārzemēs Erasmus+ programmā, ārzemju studenti programmā: ASV, Ķīna, Indija, Pakistāna;
  • sadarbība ar darba devējiem/ vieslekcijas: Globālās izglītības nedēļas (novembrī); konferences sekcijas Skolotāja darbība personīgās labizjūtas un sabiedrības saskaņotas attīstības veicināšanai (februārī), starpaugstskolu maģistrantu lasījumi Liepājā, Daugavpilī. Rēzeknē, Rīgā, Jelgavā; Starptautiskās viesprofesoru nedēļas (maijā);
  • Prakse sadarbībā ar kvalificētiem mentoriem (970) un prakšu semināri.

 Praksi var veikt gan Latvijas, gan ārvalstu formālās un neformālās izglītības iestādēs un kopienās.

Studenti var doties ERASMUS+ apmaiņas programmās uz kādu no ES sadarbības partneraugstskolām: Maģistra praksi pētniecībā maģistranti ir veikuši Viktora Frankla Kerntenes pedagoģiskajā augstskolā, Austrijā, Vācijas parlamentā, Asociācijā  “AGIFODENT”(Spānija), Braitonas valodu koledžā (Lielbritānija), Vācu Kadriorga ģimnāzijā Tallinā u.c.

No 2014. līdz 2018. gadam PMSP „Skolotājs” absolvējuši 114 studenti – skolotāji.