Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Ilze Plauča, psiholoģijas zinātniskā grāda pretendente
Ilze Plauča, psiholoģijas zinātniskā grāda pretendente

ILZE PLAUČA 20.februārī aizstāvēs promocijas darbu psiholoģijā
Anika Miltuze, LU PPMF asoc.profesore
13.02.2018

Latvijas Universitātes (LU) Psiholoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē 20. februārī plkst. 14.30 (LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē, Jūrmalas gatvē 76, V-201. telpā) promocijas darbu psiholoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs ILZE PLAUČA.

Temats: „Ruminācijas, vadības funkciju un piedošanas saistības ar depresijas simptomu izteiktību

Darba vadītājs:  PhD., profesore Sandra Beatrice Sebre

Recenzenti:
        Dr.psych., asoc.prof. Baibai Martinsone, Latvijas Universitāte
        Dr.psych., doc. Jeļena Koļesņikova, Rīgas Stradiņa Universitāte
        PhD., asoc.prof. Kirsti Akkerman, Tartu Universitāte

Pētījuma novitāte

Promocijas darba pētījuma novitāte ir vadības funkciju, ruminācijas, piedošanas un depresijas simptomu savstarpējā saistība. Iepriekšējie pētījumi, kuros pētīja kognitīvo procesu un depresijas saistības, galvenokārt fokusējās uz izlasi ar depresijas diagnozi. Piemēram,  vadības disfunkcijas (grūtības pārslēgties, sevi apvaldīt, apgrūtināti darba atmiņas procesi u. c.) ir konstatētas depresijas traucējumu gadījumos, bet maz tās ir pētītas depresijas simptomu sakarā. Neskatoties uz daudziem pētījumiem par depresijas riska faktoriem, salīdzinoši maz ir veikti pētījumi kā indivīda attieksmes, motivācijas un uzvedības pēc starppersonu konfliktsituācijām var būt saistīta ar depresijas tendencēm

Pētījuma galvenā būtība

Neskatoties uz jaunākajām depresijas ārstēšanas medikamentozajām un psihoterapeitiskajām metodēm, depresijas traucējuma izplatība Eiropā turpina pieaugt. Veicot aptauju 17 valstīs, konstatēja, ka viens no divdesmit iedzīvotājiem kādreiz ir piedzīvojis depresijas epizodi (World Health Organization, 2012). Pēdējos gados arī Latvijā dzīvojošu jaunu cilvēku sūdzības par depresijas simptomu izteiktību un depresīvo stāvokli pieaug. Depresīvi indivīdi kļūst pasīvāki, mazāk iesaistās ierastajās aktivitātēs. Depresijas dēļ samazinās socializēšanās,  tā ievērojami ietekmē laulības funkcionēšanu, negatīvi ietekmē rūpes par bērniem un partnerību (Kessler, 2012). Depresīvu indivīdu tuvinieki izjūt apgrūtinājumu saskarsmē ar viņiem (Coyne, 1976; Coyne et al., 1987).  Ir veikti salīdzinoši daudz pētījumu, kas skaidro depresijas riska faktorus, bet esošie pētījumi nepilnīgi palīdz risināt depresijas izplatības problemātiku (piemēram, Forty, Zammit, & Craddock, 2008; Mazure, 1998). Salīdzinoši maz ir arī veikti pētījumi par attiecībām depresijas gadījumos (Coyne, 1976; Coyne et al., 1987). Tādēļ būtu svarīgi pētīt depresiju plašāk, izvērtējot kognitīvos procesus un to saistību ar attiecībām, lai psihologi un psihoterapeiti varētu labāk pielāgot terapeitiskās metodes individuālām vajadzībām.

Pētījuma rezultāti un nozīmīgums

Pētījuma rezultāti apliecina, ka līdzīgi kā iepriekšējos pētījumos, žēlošanās  (ruminācijas veids) prognozē depresijas simptomus. Savukārt, apgrūtināta pārslēgšanās vadības funckija prognozē žēlošanos. Bet ja indivīds pēc konfliktsituācijas attiecas izvairīgi pret pāridarītāju, tāda attieksme ir statistiski nozīmīga žēlošanās prognozētāja.

Pētījuma rezultāti var būt svarīgi gan praktiskajā darbā, gan diskusijās, kā izpratne par vadības funkciju (pārslēgšanos), ruminācijas (žēlošanās), izvairīgas motivācijas pēc pāridarījumiem un depresijas simptomu saistību var palīdzēt attīstīt depresijas ārstēšanas metodes.