Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Izstāde LU Pedagoģijas vēstures muzejā "Pedagoģijas vēsturnieka Vladimira Ūsiņa izglītības dokumenti kā laikmeta liecības". Foto: Agnese Šteinberga, LU PPMF
Izstāde LU Pedagoģijas vēstures muzejā "Pedagoģijas vēsturnieka Vladimira Ūsiņa izglītības dokumenti kā laikmeta liecības". Foto: Agnese Šteinberga, LU PPMF
Izstāde LU Pedagoģijas vēstures muzejā "Pedagoģijas vēsturnieka Vladimira Ūsiņa izglītības dokumenti kā laikmeta liecības". Foto: Agnese Šteinberga, LU PPMF Izstāde LU Pedagoģijas vēstures muzejā "Pedagoģijas vēsturnieka Vladimira Ūsiņa izglītības dokumenti kā laikmeta liecības". Foto: Agnese Šteinberga, LU PPMF Pedagoģijas vēsturnieks Dr. paed. Vladimirs Ūsiņš Izstāde LU Pedagoģijas vēstures muzejā "Pedagoģijas vēsturnieka Vladimira Ūsiņa izglītības dokumenti kā laikmeta liecības". Foto: Agnese Šteinberga, LU PPMF Izstāde LU Pedagoģijas vēstures muzejā "Pedagoģijas vēsturnieka Vladimira Ūsiņa izglītības dokumenti kā laikmeta liecības". Foto: Agnese Šteinberga, LU PPMF
LU Pedagoģijas vēstures muzejā izstāde veltīta pedagoģijas vēsturnieka Vladimira Ūsiņa izglītības dokumentiem
Dr.aped. Aīda Krūze, LU Pedagoģijas vēstures muzeja vadītāja
29.03.2018

Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas muzeja mēneša priekšmets aprīlī – pedagoģijas vēsturnieka Dr. paed. Vladimira Ūsiņa (1918 – 2001) izglītības dokumenti: no skolotāja kvalifikācijas līdz doktora diplomam - Hercena v. n. Ļeņingradas Valsts Pedagoģiskā institūta atzīmju grāmatiņa (1940); diploms par Staļina Valsts skolotāju institūta absolvēšanu (1945); LPSR IM Valsts Pedagoģiskā institūta diploms par skolotāja kvalifikācijas iegūšanu (1952); pedagoģijas zinātņu kandidāta diploms (1963); vecākā zinātniskā līdzstrādnieka atestāts (1969); Dr. paed. diploms (1992).

Vladimirs Ūsiņš bijis skolotājs Krievijā, Jēkabpils apriņķa un Rīgas apgabala skolu inspektors, no 1954. līdz 1991. gadam veicis zinātniski pētniecisko darbu Skolu/Pedagoģijas zinātniski pētnieciskajā institūtā. Pēc neatkarības atgūšanas līdz aiziešanai mūžībā darbojies zinātniskos projektos, t.sk. Latvijas Universitātē.  Vairāku monogrāfiju, antoloģiju  un ap 150 rakstu autors.

V. Ūsiņš devis nozīmīgu ieguldījumu pedagoģiskās domas attīstības izpētē. Izstādē skatāmi pedagoģijas vēsturnieka darbi, materiāli no muzejam nodotā arhīva, kas atklāj  personības sarežģītos dzīves līkločus, skolotāju izglītības vēstures lappuses, padomju perioda apbalvojumus, kā arī viņa līdzgaitniekus.

Vairāk par V. Ūsiņa dzīvesdarbību skat.: Pedagoģiskā doma Latvijā no 1940. gada līdz mūsu dienām / Redaktors A. Staris. R.: Puse, 1998., 117. – 122.lpp.