Sieviešu koris "Latve" dibināts 1987. gadā.

Kora mākslinieciskais kodols:
     Ilze Feldmane, kora mākslinieciskā vadītāja, diriģente un pedagoģe  
     Dzintra Vīcupe, koncertmeistare 

Kora „Latve” panākumi tā pastāvēšanas 28 gados ir sasniegti, pateicoties mākslinieciskās vadītājas I.Feldmanes prasmei un dalībnieču skanīgajām balsīm, kas skanējušas daudzviet Eiropā, lieliski pārstāvot LU un Latvijas vārdu, kā arī izcīnot godalgotas vietas dažādos starptautiskos koru konkursos. „Latve” ar savu darbību spilgti apliecina un turpina jau vēsturiski Latvijā izveidojušās muzicēšanas tradīcijas.

Kora repertuārā ir gan latviešu, gan ārzemju komponistu klasiskie skaņdarbi sieviešu koriem, gan tautasdziesmu apdares un mūsdienu mūzika. Pilnveidojot repertuāru, rūpīgi tiek apgūti vārdi itāļu, franču, angļu, latīņu, u.c. valodās. Koris nepārtraukti meklē jaunus izaicinājumus un iespējas dažādot repertuāru. „Latve” saviem klausītājiem var piedāvāt populārās mūzikas izpildījumus, kā arī džeza interpretācijas. Šeit liela nozīme ir bijusi veiksmīgai kopsadarbībai ar dziedātāju un mūzikas pedagoģi Anci Krauzi un dažādiem vokāli instrumentāliem ansambļiem.

Kopš dibināšanas koris piedalījies visos Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos un Baltijas valstu Studentu dziesmu un deju svētkos „Gaudeamus”.

Īpaša tradīcija ir kora uzstāšanās visos LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes izlaidumos, kur izskan arī fakultātes himna – tautasdziesma „Dar’ man, tēvis, pastaliņas”. Kora dalība fakultātes izlaidumos ir vienīgā šāda tradīcija augstskolā.

Korim ir izveidojusies sadarbība ar Liepājas Universitātes sieviešu kori „Atbalsis”, Latvijas Lauksaimniecības universitātes sieviešu kori „Liepa” un citiem kolektīviem.

Sieviešu kora „Latve” vēsture un sasniegumi

1987. Dibināts sieviešu koris „Latve”.

1988. Pirmā dalība X Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos Gaudeamus Viļņā (Lietuva).

1990. Pirmā dalība XX Vispārējos latviešu dziesmu un X deju svētkos.

1992. 2.vieta jauniešu koru konkursā Kalundborgā (Dānija).

1996. Koncerts Prāgā (Čehijā).

1998. Bronzas diploms Roberta Šūmaņa kora mūzikas konkursā Cvikavā (Vācija).

1999. Sudraba balva Starptautiskajā koru konkursā Tamperē (Somija).

2000. Sudraba diploms Starptautiskajā koru konkursā Riva del Gardā (Itālija).

2003. Sudraba medaļa Starptautiskajā koru konkursā Olomoucā (Čehija).

2005. Dalība Starptautiskajā koru festivālā Budapeštā.

2008. Dalība Latvijas kultūras dienās Slovēnijā.

2012. Sudraba medaļa Starptautiskajā koru konkursā Pardubicē (Čehija).

Viens no LU 2016. - 2020. gadu prioritārajiem pētniecības virzieniem ir Cilvēks un tehnoloģijas, izglītības kvalitāte. Vizuālizpratnes aktualitāti kā fenomenu ir izraisījusi strauja tehnoloģiju attīstība un to izraisīta neierobežota komunikācijas iespēja. Līdz ar to izglītības kvalitātes kritērijos ienāk jauni izaicinājumi, viens no kuriem ir vizuālizpratnes kompetence kā caurviju kvalitāte.

2016.gadā uzsāktais projekts ir ilgtspējīgas programmas daļa. To izstrādājis Eiropas Vizuālizpratnes tīkls (European Network for Visual Literacy). Radošās nedēļas un studentu darbības iesaiste nodrošina plašu rezonansi gan zinātniskās teorijas, gan mākslas un kultūras izglītības telpā kopumā. Rezonanse par 2017. gada notikumiem II Vizuālizpratnes nedēļas ietvaros atrodama Newsletter January 2018’  un https://www.ppmf.lu.lv/radosa-darbiba/vizualizpratnes-nedela/2-vizualizpratnes-nedela-2018/

Ideja un pamatojums

Atbilstoši LU Rīkojuma 1/131 1.punkta 1.1.5. apakšpunktam LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Mākslas studiju padome turpina 2016.gadā uzsākto sadarbību ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Eiropas Vizuālizpratnes tīklu,  kas ir ES finansēts konsorcijs (ENViL). Ir izstrādāts Eiropas Vizuālizpratnes vadlīniju prototips (Common European Framework of Reference for Visual Literacy – Prototype. Waxmann, 2016, pp 411). Šis prototips tiek piedāvāts kā iespējamais modelis, kurā ir sistematizētas un strukturētas prasmes, kas saistītas ar tēliem, priekšmetiem un vizuālajām zīmēm visos izglītības līmeņos un nosaka šīs jomas kompetenci. Preambula ir iekļauta grāmatā “Vizuālizpratne kā 21. gadsimta kompetence”, kuras atvēršanas svētki paredzēti 2019.gada 17.maijā konferences ietvaros.

Projekta mērķis

  1. Turpināt Eiropas Vizuālizpratnes vadlīniju prototipa rekomendāciju ieviešanu Latvijā.
  2. Stiprināt studiju virziena “Māksla” attīstību Latvijas Universitātē.
  3. Veicināt starpdisciplinārus un starpaugstskolu sakarus un mērķtiecīgi veidot teorētisko bāzi šajā jomā, kuru par svarīgu atzinusi arī Eiropas Vizuālizpratnes tīklojuma organizācija.

Konference un radošās darbnīcas

UNESCO mākslas izglītības nedēļas ietvaros 2019.gadā tiek organizēta radošā nedēļa - konference “Vizuālizpratne kā 21.gadsimta kompetence” un astoņas meistardarbnīcas ar starptautisku ekspertu piedalīšanos.

Galvenie realizētāji:

LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, PPMF Mākslas studiju padomes pārstāvji, Mākslas un tehnoloģiju nodaļas pārstāvji - projekta vadītāja asoc. prof. Austra Avotiņa, mākslinieks un PPMF pasniedzējs Aivars Plotka, Dr.paed. Inguna Karslone, PPMF doktorante Meldra Rudzīte, doktorants Agris Dzilna, docētājs Juris Nikiforovs u.c. Projekta praktiskās daļas realizācijā ir piekrituši līdzdarboties ne tikai LU PPMF mākslas virziena studenti, bet arī sadarbības skolu skolotāji un skolēni, kā arī Kultūras pedagogu biedrība.