Par projektu

Tradicionālie izglītības modeļi nav piemēroti, lai attīstītu 21. gadsimtam nepieciešamās kompetences (Schleicher, 2012), jo mūsdienās izglītībai ir daudz vairāk jāfokusējas uz to, lai skolēniem attīstītu radošu, kritisku pieeju problēmu risināšanai un lēmumu pieņemšanai, skolēniem jāpiedāvā mācību process, kur viņi spēj ietekmēt to, ko un kā viņi mācās, ņemot vērā viņu intereses, motivāciju un labklājību (Dumont, et al., 2010; Trilling & Fadal, 2009) un skolām ir jāreaģē uz straujām politikas izmaiņām un arvien augstākām kvalitātes prasībām (European Commision, 2018). Līdz ar to, skolām jāiesaistās šo izaicinājumu risināšanā un jāizvairās no pārmērīgas paļaušanās uz tradicionālajām hierarhijām, lai nodrošinātu atbildību to īstenošanā, jāmudina un jādod iespēju skolotājiem un skolu vadītājiem palīdzēt veidot politiku un uzlabot pedagoģiskos procesus, izmantojot vietējos pētījumus un veidojot lokālu, nacionālu, starptautisku sadarbību, lai uzlabotu esošo praksi.

Politikas veidotāji, pedagogi un zinātnieki meklē alternatīvas stratēģijas, kas veicinātu pārmaiņas skolas mērogā un ietekmētu visus skolas kultūras aspektus (Kools et al., 2020), kas noved pie skolu būtības pārkonceptualizācijas uz "mācīšanās organizācijām" (Bowen et al., 2006; Giles and Hargreaves, 2006; Schlechty, 2009; Senge et al., 2012; Silins, et al., 2002; Stoll and Fink, 1996). Šādai transformācijai par argumentu kalpo tas, ka skolas, kas ir mācīšanās organizācijas, efektīvāk tiek galā ar mainīgo ārējo vidi, veicina pārmaiņas un inovācijas, uzlabo skolas personāla profesionālo sniegumu, piemēram, apmierinātību ar darbu un pašefektivitāti, kā arī uzlabo skolēnu mācīšanos (Kools et al., 2020). Ja iepriekšējā paaudze gaidīja, ka skola attīstīs kompetences, kas būs nepieciešamas visai atlikušajai dzīvei, tad šobrīd skolai ir jāattīsta kompetences, kas sagatavos skolēnus dzīvei un darbam vidē, kas nemitīgi mainās, tostarp prasmēm izprast un izmantot tehnoloģijas, kas vēl nepastāv (Benevot, 2017; Kools et al., 2020). Līdz ar straujām pārmaiņām mācīšanas un mācīšanās procesos, izglītības iestāžu pārvaldībā, mācīšanās saturā un sasniedzamajos rezultātos pasaulē aktualizējās pieeja “skola kā mācīšanās organizācija” (SMO).

SMO koncepts pasaulē ir aktuāls jau vairāk nekā pāris desmitu gadu, tomēr izaicinājums ir joprojām līdz galam tā neskaidrais koncepts, nepietiekams sistemātisku empīrisko pētījumu skaits un ar to saistītais izpratnes trūkums par koncepta galvenajām iezīmēm (Bowen et al., 2006; Field, 2019). Tāpat trūkst skaidras vadlīnijas, kā realizēt SMO ieviešanu praksē (Harris &Jones, 2018; Kools &Stoll, 2016). Lai arī tiek piedāvātas dažādas tipoloģijas, kas ietver vairākas mācīšanās organizācijas perspektīvas (Dawoood et al., 2015; Kools and Stoll, 2016; Stoll and Kools, 2017; Yang et al., 2004),  tomēr kopīgs ir tas, ka to SMO veidošanas nepieciešamība ir saistīta ar strauji mainīgajiem ārējās vides apstākļiem, kur mācīšanās organizācija ir veids, kā organizācija mācās tikt galā ar izaicinājumiem un risināt problēmas, izmantojot kolektīvās mācīšanās potenciālu. Tāpēc mācīšanās organizācija ir dabisks organizāciju pārvaldības modelis, kas tiešā veidā mijiedarbojas ar ārējā vidē notiekošajiem procesiem; tā ir individuāla un kolektīva profesionālās prakses izpēte, kur problēmu risināšana un eksperimentēšana ir galvenie pārmaiņu un inovāciju dzinējspēki.

Ieviest, sekmēt un stiprināt SMO pieeju novērojama arī Latvijas izglītības telpā. Kopš 2016. gada Latvijā notiek pakāpeniska pāreja uz uz kompetenču pieejas īstenošanu mācību procesā vispārējā izglītībā, kas vienlaikus arī iezīmē jaunas pieejas īstenošanu skolu pārvaldībā -, lai no skolas, kurā māca, tā kļūtu par skolu, kurā mācās. Virzība uz pieejas skola kā mācīšanās organizācija īstenošanu Latvijas izglītības sistēmā ir noteikta nacionāla mēroga izglītības politikas plānošanas dokumentā “Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021-2027” attiecībā uz vienu no tajā noteiktajiem Latvijas izglītības sistēmai būtiskajiem raksturlielumiem “izglītības iestāžu funkcionāla transformācija”. Latvijas izglītības rīcībpolitika paredz risināt jautājumu par izglītības sistēmas un iestāžu stratēģiskas un efektīvas pārvaldības nodrošināšanu, uzsverot pieejas skola kā mācīšanās organizācija darbības īstenošanu kā nozīmīgu aspektu izglītības iestāžu spējai regulāri attīstīties un pielāgoties jauniem apstākļiem un situācijām (Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021-2027). Viens no Latvijas izglītības rīcībpolitikas mērķiem “Ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība”  paredz risināt  tādu jautājumu, “kā nodrošināt izglītības sistēmas un iestāžu stratēģisku un efektīvu pārvaldību” un tieši pieeja skola kā mācīšanās organizācija darbības īstenošana ir noteikta kā nozīmīgs aspekts šī mērķa sasniegšanai - pārmaiņu vadībai un organizācijas iekšējās kultūras attīstībai izglītības iestādēs.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas zinātniskais institūts sadarbībā ar Liepājas Universitātes Vadībzinātņu institūtu īstenojis ESF projekta “NR. 8.3.6.2/17/I/001 „IZGLĪTĪBAS KVALITĀTES MONITORINGA SISTĒMAS IZVEIDE UN ĪSTENOŠANA” DARBĪBAS NR. 3.2.  „ĪSTENOTI PĒTĪJUMU PROGRAMMAS IZGLĪTĪBĀ KOMPONENTPĒTĪJUMI” ĪSTENOŠANU” – pētījumu “Modelis un instruments pieejas skola kā mācīšanās organizācija īstenošanas atbalstam izglītības iestādēs”

Projekta mērķis - izpētīt pieeju skola kā mācīšanās organizācija (turpmāk - SMO), šīs pieejas izmantošanas praksi un attīstības iespējas Latvijā vispārējā un profesionālajā izglītībā, izstrādāt modeli iestādes pašvērtējuma un progresa novērtēšanai izglītības iestādes līmenī. Pētījums tika veikts divos posmos. Pirmais posms ilga no 2022.gada 17. jūlija līdz 17. novembrim, pētījuma otrais posms bija no 2022.gada 17. novembra līdz 2023. gada 31. oktobrim.

Pētījuma jautājums: Kāds skola kā mācīšanās organizācija modelis ir piemērots izglītībā Latvijā?

Pētījums veikts divos posmos: pirmais posms īstenots laika posmā no 2022.gada 17. jūlija līdz 17. novembrim, pētījuma otrais posms - no 2022.gada 17. novembra līdz 2023. gada 31. oktobrim. Pētījuma posmos veiktie uzdevumi atspoguļoti 1. attēlā.

Pētījumu metodes:

  1. Monogrāfiskā metode.
  2. Aptauja.
  3. Fokusgrupu intervijas.
  4. Modelēšana.
  5. Ekspertu metode. 
  6. Modeļa testēšana. 
  7. Datu kvantitatīvās apstrādes un analīzes metodes: aprakstošās statistikas (descreptive statistics) raksturlielumi, datu normālsadalījuma pārbaude, indeksu metode, apstiprinošā faktoru analīze, lineārā regresijas, korelāciju analīze, grupu salīdzināšanas testi (piemēram, Manna-Vitnija U kritērijs, Frīdaman tests) Cronbaha alfa koeficients (Cronbach alpha). Datu apstrādē un analīzē tika izmantota programma IBM SPSS un un brīvpieejas pakotne “lavaan” (latent variable analysis)  R-programmā (Rosseel, 2012a, 2012b).

Pētījuma praktiskā bāze: Latvijas vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu vadītāji vietnieki, pedagoģiskais personāls un skolas atbalsta personāls.

Pētījuma apakšjautājumi:

  1. Kāds ir SMO īstenošanas prakses līmenis vispārējā  un profesionālajā izglītībā Latvijā? 
  2.  Kuras SMO modeļa dimensijas ir vairāk attīstītas un kuras mazāk attīstītas vispārējā un profesionālajā izglītībā Latvijā?

Papildu pētnieciskie jautājumi SMO ieviešanas un īstenošanas nosacījumu noteikšanai:

  • Kuras skolas kā mācīšanās organizācija modeļa dimensijas un rādītāji ir atbilstošākie vispārējā un profesionālā izglītībā Latvijā, tai skaitā ņemot vērā izglītības iestādes tipu, lielumu un lokāciju? 
  • Kā SMO īstenošana ietekmē skolotāju apmierinātību ar darbu? 
  • Kādi ir galvenie šķēršļi (piemēram, skolas kultūra, darba slodze, darbs vairākās skolās, personāla vecums un darba stāžs) SMO īstenošanai vispārējā un profesionālajā izglītībā? Vai tie atšķiras, ņemot vērā izglītības iestādes veidu, tipu, lielumu (skolēnu skaits) un lokāciju?
  • Kā mācīšanās analītika tiek īstenota vispārējā un profesionālajā izglītībā? Vai mācīšanās analītika skolā veicina skolas kā mācīšanās organizācijas ?
  • Cik lielā mērā skolas kopumā ir gatavas pārmaiņām? 
  • Kuras SMO modeļa dimensijas un rādītājus ir visgrūtāk ieviest un / vai īstenot vispārējā un profesionālajā izglītībā Latvijā? Kāpēc?
  • Kādi ir iespējamie risinājumi skolām šķēršļu mazināšanai SMO modeļa ieviešanai un īstenošanai? Kādi resursi skolām ir nepieciešami SMO ieviešanas nosacījumu stiprināšanai?
  • Vai ir nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā modeļa sekmīgai ieviešanai un īstenošanai izglītībā Latvijā? 

Pētījuma praktiskā bāze: Latvijas vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu vadītāji vietnieki, pedagoģiskais personāls un skolas atbalsta personāls, skolēni un vecāki, pašvaldību pārstāvji, t.sk. no izglītības pārvaldēm, pārstāvji no IZM, VISC, IKVD, LDDK, unn LIVA. 

Pētījuma rezultātu aprobācija

Pētījuma rezultāti aprobēti četrās starptautiskās zinātniskās konferencēs, uzstājoties tajās ar sešiem ziņojumiem par pētījuma rezultātiem.

I 2022. gada 29. - 31. augustā “ATEE 2022 Annual Conference: To be, or not to be a great educator” Rīgā nolasīti divi ziņojumi:

  1. School as a learning organization: impediments to its implementation in Latvia and abroad. Līdzautori: Beata Lavrinoviča, Inga Linde, Gunta Siliņa-Jasjukeviča, Inese Lūsēna-Ezera.
  2. Implementation of the school as a learning organization: Latvian educators’ experience. Līdzautori: Oskars Kaulēns, Inese Lūsēna-Ezera, Gunta Siliņa-Jasjukeviča, Ilze Briška.

Konferences programma pieejama ŠEIT!

II 2023. gada 16.-17. martā 9. starptautiskajā zinātniskajā konferencē “9th International conference on education ICEDU 2023 “Equitable education in the post-pandemic world”, Bangkokā, Taizemē nolasīti divi ziņojumi:

  1. Implementation of the school as a learning organization approach in vocational education: the case of Latvia. Līdzautori: Ilze Briška, Inese Lūsēna-Ezera, Agnese Lastovska, Inga Linde.
  2. The School as a Learning Organization: How Is It Understood and Implemented in Education in Latvia. Līdzautori: Inese Lūsēna-Ezera, G. Siliņa-Jasjukeviča, Ilze Briška, Oskars Kaulēns, Agnese Slišāne, Beata Lavrinoviča, Inga Linde.

Konferencē sesiju vadīja projekta vadošā pētniece Liepājas Universitātes profesore Inese Lūsēna-Ezera.

Ziņojumu abstrakti publicēti ŠEIT!

III 2023. gada 26.-28. septembrī 15. starptautiskajā zinātniskajā konferencē “The 15th International Conference on Education Technology and Computers (ICETC 2023)”, Barselonā , Spānijā nolasīti divi ziņojumi:

  1. A Technical Solution for Evaluating the School as a Learning Organisation Approach in A General Education School. Līdzautori: Gunta Silin̦a-Jasjukevica, Inese Lūsēna-Ezera and Laura Hofmane.
  2. Do Learning Analytics Promote Schools as Learning Organisations? A Case Study of Latvia. Līdzautori: Inese Lūsēna-Ezera, Gunta Silin̦a-Jasjukeviča, Diāna Lı̄duma, Oskars Kaulēns.

Konferences programma pieejama ŠEIT!

Pētījuma rezultāti sekmīgi aprobēti vienā promocijas darbā (darbs pabeigts un iesniegts izvērtēšanai vadītājam) un divos maģistra darbos (viens darbs sekmīgi aizstāvēts Latvijas Univeristātē, otrs aizstāvēts Liepājas Universitātē).

Projekta īstenotāji

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas zinātniskais institūts sadarbībā ar Liepājas Universitātes Vadībzinātņu institūtu.

Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem.

Projekta joma: Izglītības zinātnes

Projekta īstenošanas periods: Projekts ilga 16 mēnešus un noslēgsies 2023. gada 31. oktobrī.