Akadēmiskais centrs
2022. gada 10. maijā plkst.10:00 LU Psiholoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātajā sēdē tiks aizstāvēts MARIJAS ĀBELTIŅAS promocijas darbs „Dažādu izdegšanas modeļu savstarpējās sakarības un sakarības ar psihiskās veselības, iesaistes darbā faktoriem un shēmu terapijas konstruktiem”.
Darba vadītāja: Dr. psych., profesore Malgožata Raščevska
Recenzenti: asoc. profesore Ieva Bite, Latvijas Universitāte, vadošā pētniece Jeļena Koļesņikova, Rīgas Stradiņa Universitāte, vadošais pētnieks Ph.D Jesus Montero-Marin, Oksfordas Universitāte.
Aizstāvēšana tiks organizēta attālināti ZOOM platformā. Interesentus lūgums pieteikties, rakstot uz: solvita.umbrasko@lu.lv
Pētījuma galvenā būtība
Promocijas darba mērķis bija noskaidrot atšķirīgu izdegšanas konceptu savstarpējo saistību, pētot klasisko jeb trīsdemensiju profesionālās izdegšanas modeli (Maslach et al., 1996) un izdegšanas apakštipu modeli (Montero-Marin & Garcia-Campayo, 2010), to saistību ar svarīgiem psihiskās veselības faktoriem un iesaisti darbā, kā arī gūt empīriskus ierosinājumus izdegšanas intervencēm, izmantojot shēmu terapijas pieeju (Young et al., 2003).
Mūsdienās profesionālās izdegšanas jēdziens atrodas zinātnisko diskusiju krustugunīs un tā vieta psiholoģisko traucējumu vidū aizvien ir nenoteikta. Vislielākās debates ir par izdegšanas un depresijas sakarībām, taču sakarības ar trauksmi un stresu arī tiek apspriestas. Izdegšanas mainīgā attiecības ar iesaisti darbā tiek aplūkotas kā pretrunīgas – tie nav ne pilnīgi pretēji, ne pilnīgi neatkarīgi fenomeni. Ņemot šo vērā, promocijas darbs paplašina izpratni par izdegšanas fenomenu, apskatot klasiskā izdegšanas trīsdimensiju modeļa un apakštipu modeļa savstarpējās sakarības, kā arī sakarības ar minētiem psihiskās veselības, iesaistes darbā un shēmu terapijas konstruktiem. Apakštipu modelis parāda izdegšanas neviendabīgo dabu un ir daudzsološāks attiecībā uz iespējamo izdegšanas agrīnāko identificēšanu un dažādām palīdzības vajadzībām. Shēmu terapijas galvenie elementi – agrīnās neadaptīvās shēmas un to stāvokļi – tika izvēlēti, lai meklētu jaunu pamatojumu profesionālās izdegšanas intervencēm.
Pētījuma novitāte
Promocijas darba zinātniskā novitāte ir saistīta ar jauniegūtām zināšanām par izdegšanas konceptu savstarpējo saistību, par izdegšanas dimensiju un apakštipu saistību ar svarīgiem psihiskās veselības faktoriem (depresija, stress, trauksme) un iesaisti darbā, kā arī atziņas par shēmu terapijā pamatotiem mehānismiem, kurus varētu lietot izdegšanas mazināšanai. Jauniegūtie secinājumi palielina starptautiskās zinātnieku kopienas izpratni par dažādām intervences vajadzībām dažādos veidos izdegošiem strādājošajiem, tādējādi ļaujot stiprināt uz pierādījumiem balstītas psihoterapeitiskās prakses izplatību.
Promocijas darba pētījumā:
- apstiprināta izdegšanas apakštipu modeļa ticamība un validitāte Latvijā;
- iegūts paplašināts skatījums uz dažādu psihiskās veselības (depresija, stress un trauksme) un iesaistes darbā mainīgo sakarībām ar klasiskā un apakštipu izdegšanas modeļu mainīgajiem, pamatojoties uz multiplās lineārās regresijas analīzes rezultātiem;
- iegūti apstiprinājumi tam, ka izdegšanas apakštipi ļauj identificēt plašāku ar izdegšanu saistīto simptomu dažādību, nekā to aptver klasiskā izdegšanas koncepcija;
- pirmo reizi izpētītas sakarības starp agrīnām neadaptīvām shēmām, shēmu režīmiem un izdegšanas apakštipiem, izmantojot tīkla analīzi kā mūsdienīgu un progresīvu metodoloģiju psihopatoloģijas pētījumiem;
- iegūts empīrisks apstiprinājums, ka dažādiem izdegšanas apakštipiem varētu būt piemērotas atšķirīgas intervences vajadzības, izmantojot shēmu terapijas ietvaru.
Pētījuma rezultāti un nozīmīgums
Promocijas darbu veido trīs savstarpēji saistīti raksti. Pirmais raksts (Abeltina et al., 2020) parāda, ka Izdegšanas apakštipu aptaujas - Burnout Clinical Subtype Questionnaire (BCSQ-36; Montero-Marin & Garcia-Campayo, 2010) latviešu valodas versijai ir līdzīgas psihometriskās īpašības kā aptaujas oriģinālajai versijai, kas parāda labu ticamību, faktoriālu un konverģentu validitāti. Visi trīs izdegšanas apakštipi no BCSQ-36 un visas trīs izdegšanas dimensijas no Maslakas izdegšanas aptaujas (Vispārīgā aptauja) - The Maslach Burnout Inventory General Survey (MBI-GS; Maslach et al., 1996) uzrādīja būtiskas savstarpējas korelācijas. Empīrisks atbalsts izdegšanas apakštipu hierarhiskajam modelim mudina paplašināt zināšanas par izdegšanas fenomenu. Šie rezultāti varētu stimulēt turpmāku izpēti par izdegšanu kā svarīgu arodveselības problēmu.
Otrā pētījuma (Abeltina et al., 2021) rezultāti liecina, ka visi trīs BCSQ-36 izdegšanas apakštipi un visas trīs MBI-GS izdegšanas dimensijas uzrādīja būtiskas korelācijas ar depresiju, trauksmi, stresu un iesaisti darbā. Daudzfaktoru soļu lineārās regresijas analīze parādīja, ka iesaiste darbā izskaidro lielāko daļu izdegšanas apakštipu dispersijas J.Montero-Marina izdegšanas modelī, savukārt depresija izskaidro lielāko variācijas daļu K.Maslakas izdegšanas klasiskajā modelī. J.Montero-Marina izdegšanas koncepts ļauj identificēt tādus izdegšanas simptomus, kas nav ietverti klasiskajā modelī. Tas var dot ieguldījumu individuāli piemērotāku un efektīvāku intervenču izstrādē dažādiem izdegšanas apakštipiem. Turklāt šī pētījuma atklājumi pievienojas tiem pētījumiem, kas aizstāv izdegšanas un psihiskās veselības un darba iesaistes mainīgo saistību savā starpā, bet ne pielīdzināšanu (Koutsimani et al., 2019; Bocerean et al., 2019). Turpmākos pētījumos varētu turpināt pētīt neizskaidroto izdegšanas apakštipu dispersijas daļu, it īpaši domājot par fanātisku izdegšanas veidu.
Trešajā pētījumā (Abeltina & Rascevska, 2021) tika veikta nedirektīvās tīklveida struktūras analīze, no kuras var pieņemt, ka tieši agrīnas neadaptīvās shēmas pārsvarā aktivizē shēmu stāvokļus, kas savukārt aktivizē dažādus izdegšanas apakštipus. Tīkla analīze ļauj izvirzīt hipotēzi, ka visi apakštipi gūs labumu no darba ar prasīgā vecāka režīmu, samazinot sodīšanas, nelokāmu standartu, pakļaušanās, kā arī atkarības jeb nekompetences shēmas, turklāt apgūstot veselīgākas stresa pārvarēšanas stratēģijas, nekā attālinātā aizsarga vai dusmīgā bērna režīmu. Tīkla analīze liecina, ka fanātisks apakštips galvenokārt varētu gūt labumu no darba ar prasīgā vecāka režīmu un nelokāmu standartu shēmu. Neizaicināta apakštipa gadījumā ir jāstrādā ar attālinātā aizsarga režīmu, bet padevies apakštips var iegūt no apmierinātā bērna režīma attīstīšanas. Neizaicināts un padevies apakštips ir pozitīvi savstarpēji saistīti, un darbs ar minētajiem režīmiem varētu būt noderīgs abiem izdegšanas veidiem. Tīkla analīzes rezultāti sniedz dažas svarīgas idejas par izdegušo personu neapmierinātajām emocionālajām vajadzībām, kuru piepildīšana varētu ar laiku mazināt agrīnas neadaptīvās shēmas, to vietā veidojot adaptīvās shēmas (Lockwood & Perris, 2012; Bach et al., 2017). Piemēram, līdzjūtība pret sevi, sevis piedošana, reālistiski standarti un cerības, cieņpilna pašpārliecinātība un pašizpausme kopā ar veselīgu pašpaļāvību (Bach et al., 2017) varētu būt svarīgi mērķi izdegušo darbinieku gadījumā. Šķiet, ka veselīgā pieaugušā režīma stiprināšana, nodrošinot līdzjūtības dimensiju, ir izšķiroša izdegšanas problēmu risināšanā.
Kopumā promocijas darbs sniedz ieguldījumu turpmāko pētījumu veikšanā par izdegšanas konceptu dziļāku izpratni un lietišķās psiholoģijas jomā. Rezultātus varētu izmantot gan fundamentālās zinātnes ietvarā, gan domājot par palīdzības sniegšanu izdegšanas agrīnās diagnosticēšanas jautājumos, gan dažādu intervenču izveidē atšķirīgi izdegušiem darbiniekiem. Visu trīs rakstu secinājumi paplašina zinātību klīniskās psiholoģijas jomā un sniedz ieguldījumu starpdisciplināros pētījumos, piemēram, darba/organizācijas psiholoģijas jomā. Promocijas darbā gūtās atziņas ir ieguldījums zinātniskajā diskusijā par izdegšanas jēdziena būtību, atbalstot ideju par tā nodalīšanu kā atsevišķu traucējumu, kas būtu ar laiku iekļaujams starptautiskajās slimību klasifikācijās.
Ar promocijas darbu saistītās zinātniskās publikācijas
Abeltina, M. & Rascevska, M. (2021). A network analysis of Early Maladaptive Schemas, Schema Modes, and Burnout Subtypes. Activitas Nervosa Superior REDIVIVA, 63(2), 84–94 (Clarivate Analytics, Web of Science).
Abeltina, M., Stokenberga, I., & Rascevska, M. (2021). Mental health and work engagement as predictors of different burnout conceptualizations in a multi-occupational sample in Latvia. International Journal of Psychology & Psychological Therapy, 21 (3), 323-345 (SCOPUS).
Abeltina, M., Stokenberga, I., Skudra, J., Rascevska, M., & Kolesovs, A. (2020). Burnout Clinical Subtypes Questionnaire (BCSQ-36): reliability and validity study in Latvia. Psychology, Health & Medicine, 25(1), 1-12. doi.org/10.1080/13548506.2019.1710544 (SCOPUS).
