Alda Alksne, bioloģijas un dabaszinību skolotāja un “Mācītspēks” dalībniece norāda, ka uz skolu jādodas strādāt cilvēkiem ar plašu skatu uz dzīvi, kas pieņem dažādību un nebīstas no tās. “Katram ir vieta sabiedrībā un vieta skolā, mēs esam ļoti dažādi,” viņa norāda, stāstot par savu pieredzi Rīgas Imantas vidusskolā. Arī citi profesionāļi ar augstāko izglītību līdz 2024. gada 24. martam ir aicināti pieteikties darba vidē balstītām pedagoģijas studijām “Mācītspēks”, lai iegūtu skolotāja kvalifikāciju.

“Vispār esmu mediķis – pediatrs, kas ikdienā saskaras ar dinamisku darbu arī vakarā, svētku dienās un brīvdienās. Kad dzīvē ienāca bērni, izlēmu mainīt darbavietu, lai būtu sakārtotāks un paredzamāks darba ritms ar “normālo” darba laiku, taču valsts pārvaldes iestādē neradu emocionālo gandarījumu. Kaut man vairāki pedagogi ir teikuši, ka arī darbs skolā nebūs “normēts”, un tāpat tu staigā “ar skolēniem sirdī”, es izlēmu pamēģināt,” Alda stāsta par savu motivāciju savulaik pieteikties studijām “Mācītspēks”.

Aldas plašā pieredze dažādās specialitātēs un atbilstošā izglītība pavēra izvēles iespējas darbam dažādos mācību priekšmetos. Sākotnēji bijis plāns mācīt tikai bioloģiju vidusskolai, taču, lai sabalansētu slodzi, tika rasts kompromiss: “Iepriekš un arī pašlaik vienu pēcpusdienu nedēļā strādāju ar bērniem kā dežūrārsts medicīnas iestādē. Savā ziņā motivācija kļūt par skolotāju daļēji dzima, ikdienā redzot vecākus un secinot, ka diezgan bieži iztrūkst informācijas un zināšanu par bioloģiju. Vēlējos nākotnes jaunajiem vecākiem vēl vidusskolas solā palīdzēt veidot izpratni par to, ka bioloģija ir vajadzīga un dzīvē noderīga – lai nebūtu panikas par normāliem fizioloģiskiem procesiem, ar ko saskaramies, un vienlaikus būtu skaidrība par nopietniem, veselību apdraudošiem signāliem.”

Skolotāja piemetina, ka nāk no pedagogu ģimenes un šobrīd ir sajūta, ka ir īstajā vietā: “Man nebija lielas ilūzijas par to, kā noritēs darbs skolā, jo arī ikdienā poliklīnikā redzu ļoti atšķirīgas ģimenes un bērnus. Man nebija pārsteigums, ka mūsdienās klases arī var būt skaļas, un skolēni ir brīvāki, taču, vienlaikus viņi ir ļoti draudzīgi. Klases un skolēni ir ļoti atšķirīgi, jo arī vecāki ir atšķirīgi. Diemžēl skola nereti tiek uztverta kā bērnu pieskatīšanas, nevis izglītības iestāde, aizmirstot par darbu, kas visiem mums ir jāiegulda.”

Par sava darba organizēšanu un mācībām Latvijas Universitātē Alda stāsta, ka pašreiz, virzoties uz pedagoga kvalifikācijas iegūšanu, ritms ir saspringts: “Pirmdienas ir manas mīļākās dienas, jo rīti ir skolā ar vidusskolas klasēm un pēcpusdienā es strādāju poliklīnikā – un pēc nedēļas pirmās dienas visas pārējās šķiet brīvdienas. Piektdienās savukārt es smeļos jaunas idejas un metodes mācībās, kuras pa brīvdienām apdomāju, lai nākamajā nedēļā, iespējams, jau ieviestu skolā.”

Sarunā ar Aldu līdzīgi kā ar citiem “Mācītspēks” skolotājiem paceļas jautājums par skolēnu motivāciju un ieinteresēšanu darbā. “Pēc R. Gaņjē deviņiem mācību notikumiem efektīvai stundai pēdējais posms ir vērsts uz zināšanu iznešanu dzīvē, un caur šo vislabāk ir iespējams atrast kontaktu ar skolēniem. Piemēram, mums bija jāapgūst “dzīvnieku segas”, kas sedz dzīvniekus, un bērniem bija liels pārsteigums uzzināt, kā izskatās garnele, ka tās ārējā sega ir cieta čaula un tā dabā ir pilnīgi citāda nekā salātiņos,” tā norāda Alda.

“Manā klasē ir bērni, kam nepieciešams papildus atbalsts, līdz ar to es gatavoju arī dažādus palīglīdzekļus un vizualizācijas, lai ilustrētu tēmu un lai strukturētu skolēnu darbu. Ir dienas, kad redzu, ka mana individuālā pieeja konkrētam skolēnam strādā, kad ir iesaiste un interese, bet citās dienās puisis varbūt skatīsies uz meiteni blakus solā un neko citu dzīvē neredzēs. Arī meitenes nereti aizskatās puišos un nespēj koncentrēties darbam, bet kaut kā kopīgi ar to tiekam galā,” atzīst skolotāja Alda.

Vaicāta par atbalstu, pedagoģe izceļ savu mentori, bioloģijas skolotāju ar pieredzi, kas ir palīdzējusi gan ar padomu, gan dažādiem mācību materiāliem. “7. klasei ir jaunas bioloģijas mācību grāmatas, kurām gan tāpat meklēju dažādus papildmateriālus. Daudz ko gādāju arī pati no laukiem, no pļavām – nesen man tēvs atveda pat ragus, lai varam pētīt stundā. Vienlaikus pašreizējā sistēmā ir nereti vieglāk skolotājam, piemēram, pašam nopirkt raugu, nekā to pieprasīt skolai. Ļoti svarīgs ir arī “Mācītspēks” atbalsts – mums ar citiem skolotājiem ir sava tērzētava, savs čats, kurā dalāmies ar materiāliem un pieredzi, kā arī jokiem,” tā atzīmē Alda.

Domājot par ģimenes un darba veselīgu balansu, kā arī finansiālo aspektu, skolotāja norāda, ka, piesakoties “Mācītspēks”, apzināti izvēlējusies minimālo slodzi jeb tikai 14 kontaktstundas, izvirzot kā prioritāti sakārtotāku ikdienu un mācības: “No vienas puses, mana ikdiena ir mierīgāka, darbs ir tuvu mājām un uz skolu varu pavadīt arī savu bērnu, bet, no otras puses, finansiālā ziņā es neesmu lielākais naudas ienesējs ģimenē. Arī nākamgad plānoju turpināt strādāt mazā slodzē ar iespēju to palielināt vēlāk. Darbā skolā man ir svarīgāks emocionāls gandarījums un mazās uzvaras.”


Par “Mācītspēks”

Darba vidē balstītas pedagoģijas studijas “Mācītspēks” iekļauj 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Skolotājs” apguvi pirmajā jeb kvalifikācijas gadā un otro jeb indukcijas gadu, kura ietvaros skolotāji turpina profesionālo pilnveidi vienā no četrām profesionālās kompetenču pilnveides mācību programmām Latvijas Universitātē.

Plašāka informācija par “Mācītspēks” ir pieejama www.macitspeks.lu.lv, savukārt par citām pedagoģijas studiju iespējām – un www.esiskolotajs.lu.lv. “Mācītspēks” īsteno Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte un Liepājas Universitāte.

Dalīties